Augu augšanas regulatoru drošības un lietošanas standarti
Regulēti kā pesticīdi, lielākā daļa augu augšanas regulatoru (PGR) tiek klasificēti kā tādi, kuriem ir zema vai nenozīmīga toksicitāte. Tos izmanto tikai dažu gramu vai pat miligramu daudzumā uz mū (aptuveni . 0.067 hektāru), tie ātri sadalās gan augā, gan vidē un atstāj ārkārtīgi zemu atlieku līmeni. Vairāku gadu pārbaudes apstiprina, ka PGR atlieku līmeņi manā valstī atbilst drošības standartiem. PGR ir vērsti uz augu šūnām, audiem un orgāniem, saistoties ar augu hormonu receptoriem; Tā kā dzīvniekiem un cilvēkiem trūkst šo specifisko receptoru{4}}un PGR ķīmiskās struktūras un darbības mehānismi pilnībā atšķiras no dzīvnieku hormonu ķīmiskajām struktūrām un mehānismiem,{5}}tie neizraisa priekšlaicīgu pubertāti dzīvniekiem vai cilvēkiem.
Pareiza lietošana ir galvenais, lai nodrošinātu PGR drošību un efektivitāti; tie jālieto stingri saskaņā ar devām, laiku un metodēm, kas norādītas Zemkopības ministrijas apstiprinātajās etiķetēs. Līdzīgi kā farmaceitiskajiem preparātiem, PGR lietošanas koncentrācija un laiks ir kritiski svarīgi: zemas koncentrācijas veicina augšanu, savukārt augstas koncentrācijas var kavēt vai pat nogalināt augu. Lietošana ir aizliegta tieši pirms ražas novākšanas, lai nodrošinātu, ka atliekas lauksaimniecības produktos atbilst valsts drošības standartiem. PGR kalpo kā instrumenti veiktspējas uzlabošanai, nevis aizstāj pamatprasības augšanai, piemēram, barības vielas, ūdens, gaisma un temperatūra.
Uztura iedarbības risks, kas saistīts ar PGR, ir ļoti zems. Faktiskie monitoringa dati liecina, ka atlieku līmeņi ir minimāli, iedarbības līmeņiem parasti paliekot zem 1% no drošās atsauces devas. Atlieku līmeni var vēl vairāk samazināt, izmantojot tādas darbības kā uzglabāšana, mazgāšana, mizošana un vārīšana.
Nepareiza PGR lietošana var izraisīt fitotoksicitāti. Piemēram, nepareiza forhlorfenurona lietošana arbūza izplešanās stadijā var izraisīt augļu šķelšanos; hlormekvata hlorīda lietošana kokvilnas agrīnajā augšanas stadijā var apturēt augšanu, kā rezultātā augi panīkuši; pārmērīgas nātrija nitrofenolāta un naftalīnetiķskābes (NAA) koncentrācijas lietošana persiku koku jauno augļu stadijā var izraisīt augļu izkrišanu; un pārmērīgas etefona koncentrācijas lietošana vīnogām var izraisīt ogu nokrišanu. Turklāt nepareizas lietošanas metodes (piemēram, nevienmērīga augļu iegremdēšana) vai dažādu regulatoru patvaļīga sajaukšana var izraisīt patoloģisku augšanu, anomālijas vai pat ražas nāvi.






