Kādi ir zivju proteīna mēslošanas līdzekļu uzturvērtības rādītāji?

Zivju proteīna mēslošanas līdzekļu uzturvērtības specifikācijas ir iedalītas četrās galvenajās jomās -organiskās uzturvielas, makroelementi, sekundārie un mikro-elementi un bioaktīvās vielas-, kā arī obligātie drošības ierobežojumu standarti.

 

Organisko uzturvielu specifikācijas
Tie ir zivju proteīna mēslošanas līdzekļu galvenie uztura komponenti. Saskaņā ar Zemkopības un lauku lietu ministrijas pašreizējo nozares standartu “Zivju proteīna mēslošanas līdzekļiem” un 2024. gada atjauninātajām ūdens -atvasināto mēslošanas līdzekļu tehniskajām specifikācijām, galvenie testēšanas parametri ietver kopējo brīvo aminoskābju daudzumu, kopproteīnu un mazmolekulāro peptīdu īpatsvaru. Šķidriem preparātiem kopējam brīvo aminoskābju saturam ir jābūt lielākam vai vienādam ar 80 g/l, savukārt pulverveida preparātiem tam ir jābūt lielākam vai vienādam ar 30%. Kopproteīna saturam jābūt lielākam par vai vienādam ar 150 g/l šķidrajiem mēslošanas līdzekļiem un lielākam par vai vienādam ar 50 % pulveriem. Mazo molekulu peptīdiem ir jāsastāv vismaz 30% no kopējā brīvo aminoskābju daudzuma; šīs mazās{13}}molekulāras barības vielas var tieši absorbēt labības saknēs un lapotnēs, neprasot turpmāku sadalīšanu.

 

Makroelementu specifikācijas
Tie galvenokārt attiecas uz kopējo slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) saturu. Kombinētajam N+P2O5+K2O saturam ir jābūt lielākam par vai vienādam ar 50 g/l šķidrajiem zivju proteīna mēslošanas līdzekļiem un lielākam par vai vienādam ar 20 % pulveriem. Augstas kvalitātes -produktos aminoslāpeklis veido vismaz 60% no kopējā slāpekļa daudzuma; šo aminoslāpekļa veidu-, kas iegūts no zivju proteīna hidrolīzes-, kultūraugi absorbē un izmanto daudz vieglāk nekā neorganisko slāpekļa mēslojumu, un ir mazāka iespēja, ka augsnē veidojas slāpekļa atliekas.

 

Sekundāro un mikro{0}}elementu specifikācijas
Tie ietver svarīgus sekundāros un mikro{0}}elementus, piemēram, kalciju, magniju, sēru, dzelzi, cinku, boru un mangānu. Specifikācijās noteikts, ka kopējais sekundāro un mikro{2}}elementu saturs ir lielāks vai vienāds ar 20 g/l šķidriem preparātiem un lielāks vai vienāds ar 6% pulveriem. Lielākā daļa šo barības vielu pastāv helātu vai brīvā veidā, lai novērstu augsnes fiksāciju un uzlabotu kultūraugu absorbcijas efektivitāti. Dažiem produktiem, kas pielāgoti konkrētām kultūrām, ir paaugstināts noteiktu elementu līmenis; piemēram, preparāti, kas paredzēti augļiem un dārzeņiem, bieži satur augstāku bora un cinka līmeni, lai veicinātu ziedēšanu un augļu saražošanu.

 

Bioaktīvo vielu specifikācijas
Šie ir atšķirīgie parametri, kas atšķir zivju proteīna mēslojumu no parastajiem ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Tie galvenokārt ietver dabiskos augu augšanas regulatorus (piemēram, indol-3-etiķskābi, giberelīnus un citokinīnus), betaīnu un polisaharīdus. Saskaņā ar nozares standartiem šķidrajiem mēslošanas līdzekļiem jābūt vismaz 0,1 g/l indol-3-etiķskābes un kopējam polisaharīdu saturam vismaz 50 g/l; šīs vielas regulē labības augšanu un uzlabo izturību pret aukstumu un sausumu.

 

Drošības ierobežojumu indikatori
Saskaņā ar Zemkopības un lauku lietu ministrijas mēslošanas līdzekļu drošības standartiem smago metālu robežvērtībām ir jābūt skaidri norādītām-konkrēti, svinam jābūt mazākam vai vienādam ar 5 mg/l, arsēnam mazākam vai vienādam ar 2 mg/l un kadmijam jābūt mazākam vai vienādam ar 1 mg/l. Turklāt pulverveida produktu mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 15%, un šķidro produktu pH vērtība ir jāuztur no 5,5 līdz 8,5, lai lietošanas laikā netiktu nodarīts kaitējums augsnei vai kultūraugiem.

Jums varētu patikt arī

Nosūtīt pieprasījumu