Augu augšanas regulatoru sastāvs un darbības mehānismi

Augu augšanas regulatori ir dažādu zinātnes un tehnikas nozaru, tostarp organiskās sintēzes, mikroelementu analīzes, augu fizioloģijas, bioķīmijas un mūsdienu lauksaimniecības, mežsaimniecības un dārzkopības audzēšanas, integrētas attīstības produkts. 20. gadsimta 20. un 30. gados pētnieki atklāja augu dabisko hormonu-, piemēram, etilēna, indola-3-etiķskābes (IAA) un giberelīnu, klātbūtni augos, atzīmējot to lomu augšanas un attīstības regulēšanā. Sintētisko analogu pētījumi sākās 1940. gados, kā rezultātā tika secīgi izstrādāti un pakāpeniski pieņemti savienojumi, piemēram, 2,4-D, DA-6 (amīna svaigais esteris), forhlorfenurons, nātrija nitrofenolāts, -naftalīna etiķskābe (NAA) un maleīnhidrazīds, galu galā izveidojot tos kā atsevišķu agroķīmisko kategoriju. Lai gan sintētisko augu augšanas regulatoru skaits pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir ievērojami pieaudzis, to izstrāde un lietošanas apjoms ir atpalicis no insekticīdu, fungicīdu un herbicīdu lietošanas sarežģītības dēļ. Tomēr, ņemot vērā lauksaimniecības modernizācijas vajadzības, augu augšanas regulatoriem ir milzīgs attīstības potenciāls, un tendence pieaugt kopš 1980. gadiem. Ķīna sāka ražot un lietot augu augšanas regulatorus pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

 

Mērķa augam augu augšanas regulators ir eksogēna, -uzturu nesaturoša ķīmiska viela. Parasti tas spēj pārvietoties augā uz darbības vietu, tas var veicināt vai kavēt specifiskus fizioloģiskos procesus pat ļoti zemās koncentrācijās, tādējādi virzot attīstību, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. Katrs augu augšanas regulatora veids kalpo noteiktam mērķim, un lietošanas prasības ir stingras; specifiska ietekme uz mērķa augu tiek panākta tikai īpašos lietošanas apstākļos (ieskaitot vides faktorus). Koncentrācijas maiņa bieži var dot pretējus rezultātus,{4}}piemēram, viela var veicināt augšanu zemā koncentrācijā, bet kavēt to augstā koncentrācijā. Augu augšanas regulatoriem ir plašs pielietojumu klāsts, kas atšķiras atkarībā no konkrētā savienojuma un mērķa auga. Piemēri: dīgšanas un miera perioda kontrole; sakņošanās veicināšana; stimulē šūnu pagarināšanos un dalīšanos; regulējot sānu pumpurus vai kultivēšanu; rūpnīcas arhitektūras pārvaldīšana (piemēram, kompakta, izturīga ieraduma veicināšana, lai novērstu izmitināšanu); ziedēšanas vai dzimuma izpausmes regulēšana un augļu bez sēklām inducēšana; ziedu un augļu retināšana vai augļu krituma kontrole; ietekmēt augļu formu vai nogatavošanās laiku; stresa tolerances uzlabošana (pret slimībām, sausumu, sāļumu vai salu); barības vielu uzņemšanas uzlabošana; cukura satura palielināšana vai skābuma maiņa; uzlabo aromātu un krāsu; stimulējot lateksa vai sveķu sekrēciju; un defoliācijas vai izžūšanas atvieglošana (lai veicinātu mehānisku ražas novākšanu) un saglabāšanu. Daži augu augšanas regulatori darbojas kā herbicīdi, ja tos lieto lielās koncentrācijās, savukārt daži herbicīdi uzrāda augšanu{10}regulējošu iedarbību zemās koncentrācijās.

Jums varētu patikt arī

Nosūtīt pieprasījumu